Dažādu veidu stikla pudeļu darba temperatūra ir virs 500 grādiem ~ 1000 grādiem. Presējot stikla pudeļu izstrādājumus, veidnes dobuma iekšējā virsma periodiski iztur pēkšņu dzesēšanu un pēkšņu karsēšanu. No otras puses, nevar ignorēt izkausētā stikla šķidruma eroziju un koroziju uz veidņu materiāla. Šādos darba apstākļos galvenās stikla pudeļu formēšanas formas bojājuma formas ir: oksidēšanās (lobīšanās, lobīšanās, kauliņu veidošanās), slīpēšana un deformācija. Tostarp zvīņu pīlings ir galvenais stikla pudeļu formas lūžņu veidošanas veids. Var redzēt, ka galvenais faktors, kas ietekmē veidnes kalpošanas laiku, ir veidnes materiāla karstumizturība. Ja stikla veidnes darba temperatūra ir zemāka par 700 ° C, kā stikla veidņu materiāls parasti tiek izmantots pelēkais čuguns, 700–900 ° C, tiek izmantots leģēts čuguns un vairāk nekā 1000 ° C tiek izmantots nerūsējošā tērauda liešana. . Tā kā čugunam piemīt ērtas izgatavošanas, vieglas apstrādes un zemas cenas īpašības, tas joprojām ir visplašāk izmantotais materiāls stikla pudeļu formēšanas veidnēm. Čuguns parasti satur C, Si, Mn, P, S un citus leģējošus elementus.
Katra leģējošā elementa lomu var apkopot šādi: grafīta saturam un formai čugunā ir izšķiroša ietekme uz čuguna karstumizturību; Silīcijs ir elements, kam ir vislielākā ietekme uz čuguna īpašībām, izņemot oglekli. Ja masas daļa ir mazāka par {{0}},35%, tā spēlē grafitizācijas lomu un veicina arī ferīta veidošanos. Mangāns ir karbīdu veidojošs elements, kam ir arī labvēlīga loma materiāla karstumizturībā. Fosfors var uzlabot materiāla nodilumizturību, bet arī uzlabot materiāla trauslumu. Ja sēra masas daļa nav lielāka par 0,15%, tas ir nekaitīgs materiāla veiktspējai, bet materiāla trauslums ievērojami uzlabosies, ja saturs ir lielāks.
